Pirmsskolas vecuma bērni neizrunā skaņas, tās jauc vai aizstāj ar citām. Logopēdu vajadzētu apmeklēt:

– pirms došanās uz skolu, lai novērtētu valodas attīstības līmeņa atbilstību vecumam, runas aparāta attīstību, runas muskulatūras tonusu un mēles aites garumu;
– ja bērns sācis runāt pārāk vēlu (pavisam noteikti, ja ap triju gadu vecumu bērns runā tikai zilbes vai dažus vārdus);
– ja bērns aug ģimenē, kur mātei un tēvam ir atšķirīgas dzimtās valodas;
– bērniem ar sakodiena problēmām, paaugstinātu muskuļu tonusu, īso mēles saitīti, trūkstošiem priekšzobiem – runas defektu veidošanas profilaksei (zobu korekcija, sakodiena korekcija būtu jānogaida nomainās piena zobi, te var konsultēt ortodonts);
– ja bērna vecākiem ir vai reiz bijušas runas problēmas;
– ja bērns šļupst;
– ja neizrunā skaņas vai izrunā tās nepareizi (vai aizvieto ar citām);
– ja bērns divarpus, trīs, četru gadu vecumā runā savā valodā, kuru saprot tikai ģimenē; ja divu, divarpus gadu vecumā bērna vārdu krājumā ir tikai daži desmiti vārdu;
– ja šķiet, ka bērna runa atšķiras no viņa vienaudžu runas, bērnam rodas saskarsmes problēmas un viņš noslēdzas sevī;
– skolēns nepareizi lieto dzimtes, laikus un skaitļus, teikumos ir nepareiza vārdu secība, viņš nelieto prievārdus;
– ir runas ritma, tempa un intonācijas traucējumi (ļoti ātra runa, vārdiem tiek norautas galotnes, vai arī runa ir ļoti lēna ar nepareizu izrunu un patskaņu stiepšanu).
– ja bērns stostās. Labi, ja tas tiek pamanīts agrīni, jo tad ir vieglāk koriģēt šo traucējumu. (Šis gan ir viens no vissmagākajiem gadījumiem un prasa iesaistīt arī psihologu, neirologu un fizioterapeitu). Dažiem bērniem nelielas stostīšanās pazīmes parādās ap triju gadu vecumu.

Jo vēlāk bērns nonāk logopēda kabinetā, jo ilgāku laiku prasa runas korekcija. Tāpēc pie logopēda jāvēršas pēc iespējas ātrāk, nekādā gadījumā negaidot to mirkli, kad bērnam jau jāsāk skolas gaitas (kaut logopēds strādās arī ar septiņgadīgiem un vecākiem bērniem). Var gadīties, ka runas problēmas tiešām pāriet pašas no sevis, bet uz to var cerēt tikai tad, ja bērns pats saprot un mēģina atdarināt pareizu skaņu. Bet arī tad jāskatās, kādas ir runas grūtības – vai bērns neizrunā tikai vienu skaņu s vai arī r, jo šo skaņu pareizi izrunāt var iemācīt tikai logopēds. Ja to atstāj pašplūsmā, var sanākt, piemēram, franču “r”.