Erasmus+ KA1 projekts "Kreatīvā domāšana pirmsskolā"
Nr. 2020-1-LV01-KA101-077169
Projekta mērķis – izglītības iestādes administrācijas un pedagogu profesionālās kapacitātes paaugstināšana, lai veicinātu bērnu kreatīvo domāšanu matemātikas un dabaszinību jomā. Kopējās izmaksas – 11198,00 EUR
Projekta īstenošanas laiks – 16 mēneši. Īstenošana uzsākta 2020.gada septembrī.
Pirmās projekta aktivitātes - radošā konstruēšana un celtniecība
Konstruēšanai tiek izmantoti jau esošie mācību līdzekļi, gan dabā atrodami, kā arī iegādāti jauni konstruktori.
Projekta laikā tiks pievērsta pastiprināta uzmanība dažādu matemātisko jēdzienu apguvei radošā veidā pēc principa “mācos darot”, tāpēc alternatīvo metožu apguve mācību procesu padarīs radošāku un aizraujošāku kā bērniem, tā arī pedagogiem. Ar jaunajām darba organizācijas formām vēlamies veicināt bērnu patstāvīgumu, spēju meklēt risinājumu problēmsituācijās. Projekta īstenošanas laikā vēlamies apgūt un ieviest praksē labākās idejas no Reggio Emilia globālās pieredzes un piemērot to mūsu izglītības videi.
Projekts "TILTI"
Kaut arī Erasmus+ projektā paredzētās mācības Itālijā klātienē pašlaik nav iespējams īstenot, mācāmies paši. Ir apkopoti materiāli par Reggio Emilia pieeju, studējam tos, pārrunājam, plānojam savu darbu. Tā nu pēc Reggio pieejas principiem tika īstenots projekts “Tilti”. Jaunas atziņas guva gan bērni, gan skolotāji.
Mērķis bija radīt bērniem izaicinājumu, lai , savstarpēji sadarbojoties, meklētu radošus risinājumus tiltu būvniecībai gan telpās, gan ārpus tām. Šo aktivitāšu laikā, kuras ilga pilnas divas nedēļas februārī, bērniem bija iespēja darboties ar dažāda veida materiāliem, ko sarūpēja vecāki un skolotāji. Tapa tilti, kuri bija ļoti nelieli un smalki, kā arī lielgabarīta konstrukcijas, par kurām bērni līksmoja īpaši.
Grupā “Rūķīši” projekts iesākās ar stāstu, ka tālu no pilsētas atrodas lauku sēta ‘’Rūķīši’’, kurai apkārt atrodas milzīga upe. Problēmsituācija: saražotā produkcija ir jānogādā pilsētā. Kā gan to izdarīt? Bērnu piedāvājums – būvēt tiltu!… Radās doma, vai ar vienu tiltu būs pietiekami? Izrādās, ka būs nepieciešami vairāki tilti…
Uz tapešu papīra tika uzzīmēta upe un uz grīdas iekārtota arī lauku sēta.
Būvējot gadījās, ka bērniem nepatika gala rezultāts un tiltu vienkārši izjauca. Bet lielāko kasti izmantoja par slēptuvi – lūk, jauna ideja pielietojumam. Bērni strādāja ar milzīgu ieinteresētību, viens otram palīdzēja ar padomu un atbalstu. Gala rezultātā, tikko tilts bija gatavs, tā spēlēšanās aizgāja uz ‘’urrā!’’
Grupā “Mārītes”, lai rosinātu bērnu radošo pašizpausmi, tiek dots uzdevums: uzbūvēt tiltu, kas stāv uz trīs balstiem. Bērni izvēlas vienu materiālu balstu veidošanai. Un top dažādi tilti…
Kopīgi tika sacerēts pat dzejolis:
Tilti, tilti augsti tilti,
Zem tiem tiltiem ūdens tek.
Tilti, tilti augsti tilti,
Zem tiem tiltiem mašīnas brauc.
Tilti, tilti augsti tilti,
Pār tiem tiltiem cilvēki iet.
Pirms tilta būvniecības bija nepieciešama ideja, tilta skice. Videomateriāls par dažādiem Latvijas un pasaules tiltiem rosināja bērnus domāt, spriest un radīt savu ideju. Idejas tika pārrunātas, tapa skices.
Pēc bērnu iniciatīvas grupā “Bitītes” pat tika nodibināts birojs “Bites un tilti”.
- Tiltus būvēja gan individuāli, gan sadarbojoties pārī, gan grupa kopā. Grupā bija pozitīva gaisotne, bērni ieklausījās viens otrā un pieņēma citu idejas.
- Projekta sākumā patstāvīgi materiālus tiltu būvniecībai izvēlējās 4 bērni no 20.
- Projektam noslēdzoties patstāvīgi, radoši tiltu būvniecībai materiālus izvēlējās 19 bērni no 20.
Tilti bija ne tikai jābūvē, izmantojot dažādus materiālus, bet arī jāizmēra un jāpārliecinās par tilta stiprību. Grupā “Bitītes” darba procesā bērni mērīja uzkonstruēto tiltu garumu, augstumu un platumu ne tikai ar nosacīto mēru, bet ar īsto mērlenti. Ar patiesu interesi bērni veica mērīšanas darbus, fiksējot rezultātus iepriekš sagatavotā tabulā. Ar lepnumu visi bērni prezentēja savu veikumu, atbildot uz iepriekš sagatavotiem jautājumiem. Bērni lieliski prata stāstīt un atbildēt uz jautājumiem – gan skolotāju, gan draugu uzdotajiem.
“Bitīšu” grupā tika uzbūvēti ‘’Draudzības tilts’’, ‘’Vanšu tilts’’, ‘’Nekurzemes tilts’’ u.c.
Tiltus pētījām un par tiltiem uzzinājām gan no grāmatām, no video, bērniem bija pieejami dažādi attēli. Bet pats galvenais – devāmies tiltus apskatīt tuvējā apkārtnē. Tas bija gājēju tilts pār Jūrmalas šoseju. Brīvdienās daudzi bērni ar vecākiem devās “tiltu meklējumos” gan uz Rīgu, gan Jūrmalu.
Darba procesā lielu pacietību, izdomas un piepūli ieguldīja tie bērni, kuri strādāja ar materiālu, kuru ikdienā pielietoja mazāk (tualetes papīra ruļļi, kartona kastes, dažāda garuma dēļi, pet pudeles, dažādas kastes, špāteles, līmlente). Viņi kombinēja dažādus materiālus, izmēģināja atšķirīgus stiprināšanas un savienošanas veidus. Bija bērni, kuri bija vienlīdz radoši strādājot grupā un uzņemoties vadošo lomu, gan arī strādājot individuāli.
Tiltu būvniecība notika arī āra teritorijā. Februāris mums dāvāja gan biezu sniega segu, gan pietiekošu aukstumu, lai varētu ārā sasaldēt ūdeni un tādejādi gatavot būvmateriālu – ledus ķieģeļus tilta būvniecībai.
Bērniem bija jāpārliecinās par tilta izturību. Kā to izdarīt? Un ko darīt, ja tilts no smaguma ieliecas? Risinājums tika atrasts!
Maza izmēra tilta modeļi tapa gan no plastilīna, gan māla. Vanšu tilta modelis tika pat izšūts.
Iepazīstot Reggio Emilia pieeju un, tādejādi, ļaujot vaļu bērnu fantāzijai, vēlmei izmēģināt un pārbaudīt varam secināt, ka šī pieeja ir lietpratībā balstītā mācību satura pamatā. Turpinot Erasmus+ projekta “Kreatīvā domāšana pirmsskolā” īstenošanu, iepazīsim arī citas pedagoģiskās pieejas bērnu kreativitātes veicināšanai.
Šīs aktivitātes īstenošanā jāsaka paldies arī bērnu vecākiem, kuri atnesa daudz dažādu interesantu materiālu būvniecībai.
Arī mājās bērniem kopā ar vecākiem bija iespēja projektēt tiltus no dažādiem citiem materiāliem (metāls, parafīns u.c.)
Ideju tiltu būvēšanai bija daudz un tās bija dažādas, tomēr ne vienmēr tās izdevās realizēt, jo bērniem pietrūka pacietības un vēlme darbu izdarīt līdz galam.
Būt klāt, neiejaukties, vērot un priecāties par bērnu idejām aktīvas radošās darbošanās procesā – tāda ir viena no galvenajām projekta laikā gūtajām atziņām.
2021./2022.mācību gads
Mācību mobilitātes Itālijā
2021.gada jūlijā iestādes vadītāja Ingrīda Dzelzkalēja un pirmsskolas skolotāja Santa Ūdre devās uz mācībām, kuras notika Florencē. Europass Teacher Academy rīkotajos kursos ““The Child First: Montessori, Reggio Emilia System and Contemporary Approaches to preSchool Education”. Mācību mērķis – apgūt jaunas metodes radošuma veicināšanai, iegūt jaunu skatījumu uz Montessori metodi, labāk izprast Reggio Emilia pieeju, kā arī iepazīties ar Džanni Rodari un Bruno Munari devumu izglītībā.
Kursi norisinājās sešas dienas. Programmā bija iekļauts brauciens uz Toskānas mazpilsētām, kā arī gida vadīta ekskursija pa Florenci.
Kursu pirmajā dienā katrs kursu dalībnieks prezentēja savu izglītības iestādi. Interesanti bija klausīties Leipcigas starptautiskās skolas, Varšavas pirmsskolas, kā arī Katalonijas kolēģu stāstījumu.
Runājot par Marijas Montessori metodes pielietojumu mūsdienās gan Itālijā, gan citur pasaulē, darbojāmies arī praktiski. Krāsojām makaronus – katra krāsa savam mēnesim, katrs makarons – viena gada diena. Visu saveram uz diega – tāds krāsains gads izveidots. Katrā mēnesī atzīmējam kādu nozīmīgu dienu – dzimšanas dienu, gadskārtu svētkus utml.
Bija arī kopīgs radošais uzdevums – izaicinājums – uzbūvēt pēc iespējas augstāku torni no makaroniem. Bet patiesībā tas bija par komandas saliedēšanu, līderību, problēmrisināšanu, radošu pieeju ceļā uz sasniedzamo mērķi un sadarbību.
Vai tu vari uzzīmēt koku?
Ja tu proti uzzīmēt Y, tad tu varēsi uzzīmēt arī koku. (no Bruno Munari, “Drawing a Tree”
Itāļu rakstnieks Džanni Rodari rakstīja grāmatas bērniem. Un tikai viena ir domāta pieaugušajiem, proti, “Fantāzijas gramatika”. Tā ir grāmata par fantazēšanu un radošu pieeju valodai, stāstu veidošanai, pasaku transformācijai, jaunu pasaku varoņu raksturu izdomāšanai, vārdu kārtības jēgai utml.
Iedomājis, ka Sarkangalvīte ir neganta meitene, bet vilks – ļoti mīļš un labsirdīgs. Kāda būtu šī pasaka?
Lielisks variants – pasaku mikslis. “Sarkangalvīte mežā satika princi. Un kas notika tālāk?”
“Paņemiet” jebkuras pasakas sižetisko līniju un samainiet personāžus. Tā vietā, ka “Pelnrušķīte dzīvo ar pamāti” var sanākt pilnīgi cits sižets.
Atcerieties veco spēli ar zīmītēm un jautājumiem? Kas tas bija? Kur atradās? Ko darīja? Ko teica? Ko par to teica citi? Ar ko tas beidzās? Šis ir ģeniāls veids fantāzijas attīstīšanai, sacerot stāstiņus.
Bērni ceļ un būvē
Bērni pētīja mājokļus. Kādi tie ir? Ar ko mājokļi atšķiras? Kur ir mājoklis zirneklim, un vi pagrabs arī ir kādm mājoklis?
No grupā pieejamā konstruēšanas un būvniecības materiāla, liekot darbā iztēli un rdošumu, tapa lieliskas būves. Bērni darbojās gan pa vienam, pa divi, kā arī tapa lielākas būves jau lielākās grupiņās.
Bērni diezgan brīvi izmantoja dažādu materiālu, ko paši izvēlējās: Klučus, formas, magnētu un citus konstruktorus, ka arī sadzīves lietas.
